Latvijas Bankas dabas daudzveidības ieteikumi: kāda loma ir FSC un PEFC sertifikācijai?
Pirms prasām vēl vienu apliecinājumu, vienosimies, ko jau pierāda esošie. Ar šādu vēstījumu STEP UP Certification valdes loceklis Jānis Švirksts 29. oktobrī Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 11. starptautiskajā konferencē aktualizēja jautājumu par FSC un PEFC sertifikācijas lomu Latvijas Bankas mežsaimniecības vērtēšanas pieejā.
Prezentācijā tika salīdzināti Latvijas Bankas dabas daudzveidības vērtēšanas kritēriji ar starptautisko meža sertifikācijas sistēmu prasībām. Diskusijas centrā bija jautājums: kā vērtēt situāciju, kad sertificēta meža apsaimniekošanā pieļaujama darbība pēc atsevišķa vietējās metodoloģijas kritērija var tikt atzīta par dabas daudzveidībai nelabvēlīgu?

Ko paredz Latvijas Bankas ieteikumi?
Latvijas Banka ir izstrādājusi ieteikumus dabas daudzveidībai labvēlīgas un nelabvēlīgas saimnieciskās darbības identificēšanai. Tie aptver arī mežsaimniecību un paredz konkrētu darbību ietekmes izvērtēšanu.
Latvijas Banka skaidro, ka ieteikumi ir brīvprātīgi izmantojama metodoloģija bankām. Tie nenosaka jaunas obligātas prasības meža īpašniekiem un paši par sevi nenozīmē finansējuma atteikumu. Kreditēšanas lēmumos bankas izvērtē arī uzņēmuma finanšu stāvokli un citus riskus.
Tomēr STEP UP Certification ieskatā ir savlaicīgi jāizvērtē, kā šo metodoloģiju varētu piemērot praksē. Ja atsevišķas darbības nelabvēlīgs vērtējums kļūst par pamatu papildu nosacījumiem vai piesardzīgākai kreditēšanai, tas var ietekmēt uzņēmuma attīstības iespējas. Šāda iespējamā ietekme ir jāanalizē, balstoties banku faktiskajā praksē.
Ko jau apliecina meža sertifikācija?
FSC un PEFC meža apsaimniekošanas sertifikācija ietver prasības bioloģiskās daudzveidības, augsnes, ūdeņu un citu meža vērtību aizsardzībai, kā arī apsaimniekošanas plānošanai un uzraudzībai. Atbilstību piemērojamajām prasībām vērtē neatkarīgā sertifikācijas procesā.
Sertifikāts nav automātisks apliecinājums atbilstībai ikvienam Latvijas Bankas kritērijam. Vienlaikus tas sniedz pārbaudāmu informāciju par to, kā uzņēmums pārvalda ar meža apsaimniekošanu saistītos vides jautājumus. Tāpēc būtu pamatoti izvērtēt sertifikācijas prasības un auditos iegūtos pierādījumus, pirms uzņēmumam pieprasīt papildu apliecinājumus.
Šajā diskusijā būtiski ņemt vērā arī sertifikāta veidu un tvērumu. Meža apsaimniekošanas sertifikācija, piegādes ķēdes sertifikācija un kontrolētās koksnes prasību izpilde apliecina atšķirīgus aspektus.
Atšķirīgi kritēriji prasa skaidru pamatojumu
Vietējās metodoloģijas un sertifikācijas prasību atšķirība pati par sevi nepierāda, ka viena no pieejām ir kļūdaina. Tā rada nepieciešamību izskaidrot, kādu papildu risku konkrētais kritērijs identificē un ko jau aptver esošā sertifikācija.
STEP UP Certification ieskatā praktisks nākamais solis būtu Latvijas Bankas kritēriju salīdzinājums ar Latvijā piemērojamajām FSC un PEFC meža apsaimniekošanas prasībām. Tas ļautu identificēt pārklāšanos, atšķirības un gadījumus, kuros nepieciešami papildu dati vai konkrētās teritorijas izvērtējums.
Jāvērtē arī Latvijas uzņēmumu konkurētspēja
Latvijas meža nozares uzņēmumi darbojas starptautiskā tirgū. Tāpēc pirms papildu nosacījumu nostiprināšanās finansēšanas praksē būtu jāsalīdzina pieejas Latvijā un citās valstīs, tostarp Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs.
Ja līdzīga darbība un līdzvērtīga sertifikācija dažādās valstīs tiktu vērtēta būtiski atšķirīgi, tas varētu radīt nevienlīdzīgus finansējuma saņemšanas nosacījumus. Šis risks ir jāpārbauda, salīdzinot faktiskos vērtēšanas kritērijus un to piemērošanu.
STEP UP Certification aicina turpināt dialogu starp Latvijas Banku, komercbankām, meža nozares pārstāvjiem un sertifikācijas ekspertiem. Mērķis ir panākt saprotamu un samērīgu vērtēšanu, kurā esošie sertifikācijas pierādījumi tiek izmantoti un papildu prasības ir skaidri pamatotas.



